2040. gadā Latvija ir kļuvusi autoritārāka un starptautiski izolētāka no Baltijas kaimiņval- stīm. ES ir iesaldējusi finansiālos līdzekļus, jo Latvija pārkāpj tiesiskuma principus. Valsts budžetā spriedzi rada aizsardzības izmaksas, nelabvēlīgā demogrāfiskā piramīda un nepie- ciešamība finansēt infrastruktūras un cilvēk- kapitāla attīstību no ierobežotajiem valsts līdzekļiem.
Latvija nemainīgi turpina jau iesākto attīstī- bas ceļu un ekonomika turpina augt, lai gan gausāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Valsts pakalpojumu apjoms ir palielinājies, bet nodokļu likmes palikušas nemainīgas. Sasnie- gumi veselības, izglītības un citās jomās ir nemainīgi vāji.
Baltic Tiger
Baltijas Tīģera attīstības scenārijs paredz strauju un dziļu Baltijas valstu integrāciju. Kā reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā, par integrācijas sākumpunktu kļūst aizsardzība – kopīga robežu nostiprināšana, kiberdrošības sadarbība un liela apjoma kopīgi militārie iepirkumi. Redzamie ieguvumi drošībā un efektivitātē veicina politisko un sabiedrības atbalstu ciešākai sadarbībai arī citās nozarēs.
Šajā attīstības scenārijā Baltijas valstis pakāpeniski paplašina integrāciju arī transporta, enerģētikas, investīciju politikas un diplomātijas nozarēs. Tiek izveidoti kopīgi infrastruktūras projekti, vienots Baltijas ārvalstu investīciju piesaistes modelis un saskaņotas nodokļu un konkurences politikas. Ekonomiskā sacensība starp valstīm tiek pārorientēta no nodokļu samazināšanas uz produktivitāti, inovācijām, cilvēkkapitālu un infrastruktūras kvalitāti.
Baltijas Tīģera scenārijs paredz arī kopīgas Baltijas identitātes nostiprināšanos, balstītu tehnoloģiskajā attīstībā, ilgtspējā un kultūrā. Baltijas valstis šajā scenārijā ieņem aktīvu lomu Eiropas drošības arhitektūrā, sniedz būtisku atbalstu Ukrainai un kļūst par redzamu politiskās domas un reformu virzītāju NATO un Eiropas Savienībā.
Scenārijs iezīmē Baltiju kā cieši integrētu, starptautiski konkurētspējīgu un politiski ietekmīgu reģionu, kas spēj apvienot drošību, ekonomisko izaugsmi un sabiedrības uzticēšanos.
Baltija kā Eiropas “veiksmes stāsts”
Reģions kļūst par drošu, ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu telpu, piesaistot investīcijas, talantus un starptautisku politisko uzmanību.
Vienots Baltijas tirgus (6+ miljoni iedzīvotāju)
Vienota Baltijas investīciju aģentūra un cieši integrēti transporta, enerģētikas un digitālie tīkli.
Aizsardzība kā integrācijas dzinējspēks
Kopīga Baltijas aizsardzības līnija, dziļa kiberdrošības sadarbība un liela apjoma kopīgi militārie iepirkumi.
Ekonomikas fokuss uz produktivitāti, nevis nodokļiem
Saskaņotas nodokļu sistēmas, bet konkurence balstīta infrastruktūrā, inovācijās un cilvēkkapitālā.
Valdības izdevumu pieaugums
Straujš nodokļu kāpums
Iedzīvotāju augstākā ienākuma nodokļa likme tiek paaugstināta no 31 % līdz 50 %, kā arī palielinātas kapitāla pieauguma un PVN likmes.
Valsts aparāta decentralizācija
Ministrijas tiek pārvietotas uz Latvijas reģioniem – Satiksmes ministrija uz Daugavpili, Reģionālās attīstības ministrija uz Rēzekni, Zemkopības ministrija uz Dobeli, bet Izglītības un zinātnes ministrija uz Liepāju.
Ziemeļvalsts Latvija
Ziemeļvalsts Latvijas attīstības scenārijs paredz, ka līdz 2040. gadam Latvija kļūst par vienu no astoņām Ziemeļvalstīm, ieviešot Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli. Scenārijs balstās uz 2020. gadu vidū panāktu Latvijas politiskās elites un sabiedrības vienošanos, ka valsts nākotnei vispiemērotākais attīstības virziens ir Ziemeļvalstu modelis.
Šajā scenārijā Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju 2030. gadā pievienojas oficiālajiem Norden sadarbības forumiem – Ziemeļu Ministru padomei un Ziemeļu padomei –, un nodokļu likmes pakāpeniski tiek saskaņotas ar Ziemeļvalstu līmeni. Reformu īstenošana notiek uz sākotnējas sabiedrības skepses fona, jo augstāks nodokļu slogs sākotnēji bremzē ekonomikas izaugsmi un veicina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vienlaikus scenārijs paredz būtiskas strukturālas pārmaiņas – nodokļu sistēmas pārveidi, valsts aparāta decentralizāciju un ievērojamu ieguldījumu pieaugumu izglītībā, pētniecībā, inovācijās un veselības aprūpē. Scenārijā 2030. gadu vidū sāk pieaugt produktivitāte un ārvalstu investīcijas, taču pieaugošā migrācija un reģionālās reformas rada sociālus konfliktus, kurus tikai daļēji spēj mazināt aktīvāka pilsoniskā sabiedrība un augstāks savstarpējās uzticēšanās līmenis.
Gurdenā Latvija
Gurdenās Latvijas scenārijs paredz saglabāt agrīnajiem neatkarības gadiem raksturīgo attīstības modeli: ekonomikas izaugsme ir lēna, nodokļu un izdevumu struktūra nemainās, bet politiskā sistēma nespēj īstenot lielas strukturālas reformas. Izglītības kvalitātes atšķirības turpina pieaugt – reģionos sarūk skolēnu skaits un trūkst STEM skolotāju, kamēr Rīgas elitārās un privātās skolas saglabā augstāku līmeni un labākas iespējas sagatavot skolēnus konkurētspējīgām karjerām.
Demogrāfiskā lejupslīde un urbanizācija pārveido valsts iedzīvotāju struktūru: kopējais iedzīvotāju skaits sarūk līdz 1,6 miljoniem, sabiedrība noveco un trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dzīvo Rīgas metropoles reģionā. Vienlaikus Rīga kļūst mazāka un mazāk konkurētspējīga Baltijas mērogā, reģioni saskaras ar grūtībām uzturēt infrastruktūru, bet Lietuva un Igaunija pakāpeniski attālinās ekonomiskās izaugsmes un ienākumu ziņā.
Ienākumu atšķirības pieaugums
Igaunijas budžets uz vienu iedzīvotāju saglabā gandrīz 40 % pārsvaru, padziļinot plaisu starp Latvijas un Igaunijas attīstības iespējām.
Rīgas loma Baltijas reģionā samazinās
Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā sarūk līdz 550 000, investīciju apjoms mazinās un Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas.
Izglītības rezultātu nevienlīdzība
Rīgas elitārās un privātās skolas nodrošina augstus sasniegumus, kamēr reģionu skolas saskaras ar skolotāju trūkumu un lejupslīdošiem rezultātiem.
Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk līdz 1,6 miljoniem
Demogrāfiskā lejupslīde turpinās, pieaug vidējais vecums un sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits.
Novērojama demokrātijas lejupslīde
Iedzīvotāju augstākā ienākuma nodokļa likme tiek paaugstināta no 31 % līdz 50 %, kā arī palielinātas kapitāla pieauguma un PVN likmes.
HelTal metropoles reģions pārsniedz 1 miljonu iedzīvotāju
Helsinku–Tallinas apvienotajā reģionā dzīvo vairāk nekā 1 miljons cilvēku, un tas kļūst par nozīmīgāko uzņēmējdarbības centru Baltijā.
Vientuļā Latvija
Vientuļās Latvijas scenārijs 2040. gadā Latvijai paredz sarežģītu globālo vidi, kur samazinās pieprasījums eksporta tirgos un Eiropas Savienības finansējums tiek novirzīts Ukrainai un Moldovai. Latvijas valdība reaģē ar nozīmīgu nodokļu samazināšanu, un valdības izdevumi sarūk līdz 30 % no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Budžetu noslogo nelabvēlīgā demogrāfija, aizsardzības un infrastruktūras izmaksas, kā arī pensionāru prasības pēc lielākiem sociālajiem pakalpojumiem. Tas ierobežo ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, pastiprinot jauniešu neapmierinātību ar mācību un darba iespējām.
Baltijas reģionā notiek pārmaiņas, kuras Latviju atstāj perifērijā. Igaunija, cieši integrējoties ar Somiju, izveido strauji augošo HelTal metropoles reģionu, kas piesaista uzņēmējdarbību un novirza aviācijas satiksmi prom no lidostas “Rīga”. Lietuva pievienojas Višegradas valstu grupai un padziļina ekonomiskās saiknes ar Poliju. Šo procesu fonā Latvijā aug atbalsts spēcīga līdera modelim, kas paātrina demokrātijas un tiesiskuma lejupslīdi. ES ievieš sankcijas, Rietumu investori aizplūst, bet valsti aktīvāk ieņem Ķīnas un postpadomju uzņēmēji, padziļinot starptautisko izolāciju un sekmējot profesionāļu aizbraukšanu.
